Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



Pilsonis.lv
1. maijs mums tikpat svarīgs, kā 18. novembris

4. maija Latvijas varas gaiteņos patlaban apsver iespēju noteikt brīvdienu 11. novembrī. Sakarā ar to iesniegti ierosinājumi atcelt brīvdienu 1. maijā. 1. maijs ir ne tikai Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas diena 1920. gadā, Brīvības cīņu noslēgumā Satversmes Sapulce bija pirmā mūsu valsts - 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas - demokrātiski ievēlētā pārstāvība, kas izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, kā arī dažādus citus nozīmīgus likumus, kuri nostiprināja valsts iekārtu, panāca tās starptautisko atzīšanu un noteica turpmāko valsts attīstību līdz pat okupācijai. 70 gadu vēlāk to pašu pilsoņu pēcteči, kuri 1920. gada 14. un 15. aprīlī bija ievēlējuši Satversmes Sapulci, ievēlēja Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresu, kas uz 1. sesiju sapulcējās 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā. Tādējādi 1990. gada 30. aprīlis un 1. maijs ir arī Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienas. Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress ir PSRS okupācijas režīma "pārbūves" liberalizācijas apstākļos ievēlēta Latvijas Republikas tiesiskā pārstāvība, kuru 1990. gada 8.-23. aprīlī brīvās, aizklātās, demokrātiskās, vienlīdzīgās un likumīgās vēlēšanās ievēlēja Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 17. jūnijā, PSRS okupētās Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcteči. Vēlēšanās piedalījās 678 862 balsstiesīgie pilsoņi jeb aptuveni 63% no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, ievēlot 232 Kongresa delegātus. Savā pirmajā sesijā Kongress pieņēma lēmumus par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas likumīgās valsts varas atjaunošanu. Pilsoņu Kongress 30. aprīlī un 1. maijā pasludināja, ka Latvijas Republika juridiski pastāv, tādēļ, lai neiedibinātu "valsti valstī", neatkarības atjaunošana nav jāpasludina (arī Igaunija neatkarības atjaunošanu nedeklarēja), bet jāveic reālās valsts struktūras atjaunošana. Tā kā īpašu dokumentu par valsts neatkarības atjaunošanu Pilsoņu Kongress nebija pieņēmis, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome uz to reaģēja, 4. maijā pieņemot deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un pārdēvējot sevi par Latvijas Republikas (!) Augstāko padomi, piesavinoties arī citus  juridiski pastāvošās Latvijas Republikas ārējos atribūtus (karogu, ģerboni, himnu, Satversmi, Saeimu utt.) un arvien neatlaidīgāk pasludinot sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamēto, starptautiski atzīto Latvijas Republiku. Turpmākajos gados reāla sadarbība starp Augstāko padomi un Pilsoņu Kongresu tā arī nesākās, līdz Kongress tika galīgi atbīdīts politiskās dzīves perifērijā. Tādējādi kopš 1990. gada 4. maija Latvijā pastāv divas valstis - 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ar tās tiesisko pārstāvību Pilsoņu Kongresu un 1990. gada 4. maijā uz Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas bāzes izveidotā postkoloniālā Latvijas (no nosaukuma izņemti vārdi "Padomju Sociālistiskā") Republika ar Augstāko padomi, tagad Saeimu priekšgalā. 4. maija Latvija ir okupācijas laika teritoriālās vienības- Latvijas PSR- tiešs turpinājums un tas, ka varai izdodas aizmānīt Latvijas pilsoņus līdz vēlēšanu urnām, juridiski neko nenozīmē. Līdz ar pretlikumīgo Abrenes „atdošanu” Krievijai 4.maija vara sāka noārdīt Latvijas tiesiskos pamatus. 4. maija Latvijā nav veikta Pilsoņu Kongresa lēmumos noteiktā deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija, varu saglabājusi okupācijas varas elite un tās pēcteči. Savukārt Igaunijā Igaunijas Kongress izšķirīgi ietekmēja sekmīgo Igaunijas valsts atjaunošanu un pozitīvo attīstību.
2010. gada 1. maijā un 2015. gada 1. maijā notika svinīgas Pilsoņu Kongresa sanāksmes, kuras apmeklēja Kongresa delegāti un citi pilsoņi. Šajās sanāksmēs tika analizēts Pilsoņu Kongresa ieguldījums 18. novembra Latvijas principu atjaunošanā, kā arī pausta apņēmība īstenot vēl nesasniegtos Kongresa mērķus.
Ievērojot augstākminēto, ņemot vērā minētā datuma lielo vēsturisko un idejisko nozīmi, nebūtu pieļaujami atcelt brīvdienu 1. maijā.

22.05.2018.

 
Pilsonis.lv sveic mūsu valsts dibināšanas 98. gadskārtā!

Pilsonis.lv sveic visus Latvijas Republikas pilsoņus svētkos – mūsu valsts nodibināšanas 98. gadskārtā – un novēl, veselīgi apzinoties skaudro stāvokli, kādā atrodamies, izturību, turpinot mūsu valsts atjaunošanas darbu! Neraugoties uz apkārt valdošo ziemu, mūsu gars joprojām ir dzīvs!

18.11.2016.

 

 
Pilsoņu Kongresa izstāde Muzeju naktī Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos"

Muzeju naktī, 2016. gada 21. maijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošo izstādi "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25" ar šāgada Muzeju nakts pamatdomu "Durvis..." – "Durvis uz brīvību" atklās Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" Vecliepājā, Klāva Ukstiņa ielā 7/9 – bijušajā Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas mītnē, kur arī savulaik notika Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācija. Pulksten 19.00 ar koncertu "Vaļā vēru dvēselīti" notikumu ieskandinās dziesminiece Austra Pumpure. Pulksten 20.00 būs pati izstādes atklāšana. Paredzētas dažādas populāri izglītojoši izklaidējošas izdarības, kurās muzeju nakts apmeklētāji varēs tikties ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem, to vidū gan liepājniekiem, gan rīdziniekiem. Būs iespēja redzēt sevi Atmodas laika videokamerā, ar ko tikušas filmētas Pilsoņu Kongresa sesijas, uzzināt, kas bija neformālā prese un kā liepājnieki, kā jau tas vēsturē bijis vairākkārt, arī toreiz soļoja Latvijas brīvības cīņu priekšgalā. To visu varēs pieredzēt līdz pulksten 1 naktī. Gaidīti visi interesenti, īpaši liepājnieki!

15.05.2016.

 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25"

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveidotā izstāde "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25" uzsākusi ceļu pa Latviju. Martā tā bija apskatāma Valmieras integrētajā bibliotēkā, 9. aprīlī izstādi atklāja Balvu Centrālajā bibliotēkā. Vēl šogad izstāde ceļos uz Dobeli, Liepāju, Bērzaini, Aglonu, Varakļāniem un Bausku.

17.04.2016.

 
Izstāde "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Šī gada 18. septembrī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāvā atklāta izstāde "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25". Tā apskatāma LNB darba laikā no 19. septembra līdz 25. oktobrim. Ieeja par brīvu. Apmeklētājiem, kuri nav LNB lasītāji, pie ieejas tiks izsniegtas apmeklētāja kartes.

LNB Nozaru literatūras centra veidotajā izstādē "Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25" aplūkojamas dokumentālas liecības, kas atspoguļo pilsoņu kustības veidošanās vēsturi un Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa galvenos darbības virzienus. Izstādē izmantoti LNB, Pilsoņu Kongresa fonda un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva materiāli, kā arī bijušo pilsoņu kustības dalībnieku liecības. Izstāde veidota sadarbībā ar Pilsoņu Kongresa fondu.

Šī gada 30. aprīlī – 1. maijā apritēja 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesijas. Kongresa pamatā bija 1989. gada pavasarī okupētajā Latvijā aizsākusies pilsoņu kustība, kuras mērķis bija starptautiski tiesiskā ceļā atjaunot 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Mērķa sasniegšanai 1989. gada jūnijā sākās Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācija, tās laikā reģistrējās ap 800 000 valsts pilsoņu un to kandidāti – skaits, kas apliecina pilsoņu kustības nozīmi Latvijas nesenajā vēsturē.

No 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim visā Latvijā norisinājās Pilsoņu Kongresa vēlēšanas. Tajās piedalījās gandrīz 679 000 pilsoņu un 28 000 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63% no visiem balsstiesīgajiem. Jaunievēlētie delegāti uz savu pirmo sesiju pulcējās 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā Lielajā ģildē Rīgā, – tika formulēta Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās atjaunošanas platforma. Pilsoņu Kongresa piedāvātais neatkarības atgūšanas ceļš arī mūsdienās tiek vērtēts kā teorētiski nevainojams un juridiski pamatots.

Lai arī ne viss, uz ko Pilsoņu Kongress aicināja, tika īstenots, tomēr tas ar savu darbību ietekmēja Latvijas sabiedrisko domu, faktiski izdarīja nepārtrauktu spiedienu uz Augstāko padomi, kā arī mudināja mērenāk noskaņoto Latvijas Tautas fronti būt konsekventākai un radikālākai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ceļā. Nozīmīgs Kongresa darbības rezultāts – netika paplašināts 1993. gada Saeimas vēlētāju loks –, to vēlēja tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Papildu informācija:
Maija Krūmiņa
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67806206
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Avots: http://www.lnb.lv/.

26.09.2015., papildināts 25.10.2015., labots 18.11.2015.

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >>

1 lapa no 2