Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



Šī gada 18. septembrī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāvā atklāta izstāde "Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25". Tā apskatāma LNB darba laikā no 19. septembra līdz 25. oktobrim. Ieeja par brīvu. Apmeklētājiem, kuri nav LNB lasītāji, pie ieejas tiks izsniegtas apmeklētāja kartes.

LNB Nozaru literatūras centra veidotajā izstādē "Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25" aplūkojamas dokumentālas liecības, kas atspoguļo pilsoņu kustības veidošanās vēsturi un Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa galvenos darbības virzienus. Izstādē izmantoti LNB, Pilsoņu Kongresa fonda un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva materiāli, kā arī bijušo pilsoņu kustības dalībnieku liecības. Izstāde veidota sadarbībā ar Pilsoņu Kongresa fondu.

Šī gada 30. aprīlī – 1. maijā apritēja 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesijas. Kongresa pamatā bija 1989. gada pavasarī okupētajā Latvijā aizsākusies pilsoņu kustība, kuras mērķis bija starptautiski tiesiskā ceļā atjaunot 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Mērķa sasniegšanai 1989. gada jūnijā sākās Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācija, tās laikā reģistrējās ap 800 000 valsts pilsoņu un to kandidāti – skaits, kas apliecina pilsoņu kustības nozīmi Latvijas nesenajā vēsturē.

No 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim visā Latvijā norisinājās Pilsoņu Kongresa vēlēšanas. Tajās piedalījās gandrīz 679 000 pilsoņu un 28 000 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63% no visiem balsstiesīgajiem. Jaunievēlētie delegāti uz savu pirmo sesiju pulcējās 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā Lielajā ģildē Rīgā, – tika formulēta Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās atjaunošanas platforma. Pilsoņu Kongresa piedāvātais neatkarības atgūšanas ceļš arī mūsdienās tiek vērtēts kā teorētiski nevainojams un juridiski pamatots.

Lai arī ne viss, uz ko Pilsoņu Kongress aicināja, tika īstenots, tomēr tas ar savu darbību ietekmēja Latvijas sabiedrisko domu, faktiski izdarīja nepārtrauktu spiedienu uz Augstāko padomi, kā arī mudināja mērenāk noskaņoto Latvijas Tautas fronti būt konsekventākai un radikālākai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ceļā. Nozīmīgs Kongresa darbības rezultāts – netika paplašināts 1993. gada Saeimas vēlētāju loks –, to vēlēja tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Papildu informācija:
Maija Krūmiņa
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67806206
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Avots: http://www.lnb.lv/.

26.09.2015., papildināts 25.10.2015., labots 18.11.2015.

 

Pievienot jūsu komentāru

Jūsu vārds:
Virsraksts::
Komentāri:
  The word for verification. Lowercase letters only with no spaces.
Vārda verifikācija: