Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



4. maija Latvijas varas gaiteņos patlaban apsver iespēju noteikt brīvdienu 11. novembrī. Sakarā ar to iesniegti ierosinājumi atcelt brīvdienu 1. maijā. 1. maijs ir ne tikai Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas diena 1920. gadā, Brīvības cīņu noslēgumā Satversmes Sapulce bija pirmā mūsu valsts - 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas - demokrātiski ievēlētā pārstāvība, kas izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, kā arī dažādus citus nozīmīgus likumus, kuri nostiprināja valsts iekārtu, panāca tās starptautisko atzīšanu un noteica turpmāko valsts attīstību līdz pat okupācijai. 70 gadu vēlāk to pašu pilsoņu pēcteči, kuri 1920. gada 14. un 15. aprīlī bija ievēlējuši Satversmes Sapulci, ievēlēja Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresu, kas uz 1. sesiju sapulcējās 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā. Tādējādi 1990. gada 30. aprīlis un 1. maijs ir arī Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienas. Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress ir PSRS okupācijas režīma "pārbūves" liberalizācijas apstākļos ievēlēta Latvijas Republikas tiesiskā pārstāvība, kuru 1990. gada 8.-23. aprīlī brīvās, aizklātās, demokrātiskās, vienlīdzīgās un likumīgās vēlēšanās ievēlēja Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 17. jūnijā, PSRS okupētās Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcteči. Vēlēšanās piedalījās 678 862 balsstiesīgie pilsoņi jeb aptuveni 63% no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, ievēlot 232 Kongresa delegātus. Savā pirmajā sesijā Kongress pieņēma lēmumus par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas likumīgās valsts varas atjaunošanu. Pilsoņu Kongress 30. aprīlī un 1. maijā pasludināja, ka Latvijas Republika juridiski pastāv, tādēļ, lai neiedibinātu "valsti valstī", neatkarības atjaunošana nav jāpasludina (arī Igaunija neatkarības atjaunošanu nedeklarēja), bet jāveic reālās valsts struktūras atjaunošana. Tā kā īpašu dokumentu par valsts neatkarības atjaunošanu Pilsoņu Kongress nebija pieņēmis, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome uz to reaģēja, 4. maijā pieņemot deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un pārdēvējot sevi par Latvijas Republikas (!) Augstāko padomi, piesavinoties arī citus  juridiski pastāvošās Latvijas Republikas ārējos atribūtus (karogu, ģerboni, himnu, Satversmi, Saeimu utt.) un arvien neatlaidīgāk pasludinot sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamēto, starptautiski atzīto Latvijas Republiku. Turpmākajos gados reāla sadarbība starp Augstāko padomi un Pilsoņu Kongresu tā arī nesākās, līdz Kongress tika galīgi atbīdīts politiskās dzīves perifērijā. Tādējādi kopš 1990. gada 4. maija Latvijā pastāv divas valstis - 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ar tās tiesisko pārstāvību Pilsoņu Kongresu un 1990. gada 4. maijā uz Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas bāzes izveidotā postkoloniālā Latvijas (no nosaukuma izņemti vārdi "Padomju Sociālistiskā") Republika ar Augstāko padomi, tagad Saeimu priekšgalā. 4. maija Latvija ir okupācijas laika teritoriālās vienības- Latvijas PSR- tiešs turpinājums un tas, ka varai izdodas aizmānīt Latvijas pilsoņus līdz vēlēšanu urnām, juridiski neko nenozīmē. Līdz ar pretlikumīgo Abrenes „atdošanu” Krievijai 4.maija vara sāka noārdīt Latvijas tiesiskos pamatus. 4. maija Latvijā nav veikta Pilsoņu Kongresa lēmumos noteiktā deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija, varu saglabājusi okupācijas varas elite un tās pēcteči. Savukārt Igaunijā Igaunijas Kongress izšķirīgi ietekmēja sekmīgo Igaunijas valsts atjaunošanu un pozitīvo attīstību.
2010. gada 1. maijā un 2015. gada 1. maijā notika svinīgas Pilsoņu Kongresa sanāksmes, kuras apmeklēja Kongresa delegāti un citi pilsoņi. Šajās sanāksmēs tika analizēts Pilsoņu Kongresa ieguldījums 18. novembra Latvijas principu atjaunošanā, kā arī pausta apņēmība īstenot vēl nesasniegtos Kongresa mērķus.
Ievērojot augstākminēto, ņemot vērā minētā datuma lielo vēsturisko un idejisko nozīmi, nebūtu pieļaujami atcelt brīvdienu 1. maijā.

22.05.2018.

 

Pievienot jūsu komentāru

Jūsu vārds:
Virsraksts::
Komentāri:
  The word for verification. Lowercase letters only with no spaces.
Vārda verifikācija: