Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



Ārlietu ministrs [..] aizrāda, ka Latvijas valstij divas lielas svētku dienas: 18. novembris — Latvijas dibināšanas diena — un 1. maijs — Satversmes sapulces šūpļa svētki. (Laikraksts Brīvā Zeme, 1921. gada 2. maijā)

Pirms dažām dienām Jēkaba ielā nolēma virzīt tālāk deputātu Riharda Kola, Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Ritvara Jansona un Ināras Mūrnieces ierosinājumu par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām“, kas noteiktu, ka 1. maijs vairs nebūs brīvdiena, lai tā vietā ieviestu brīvdienu 11. novembrī.

1. maijs ir Latvijas Republikas pilsoņu pirmā ievēlētā parlamenta — Latvijas Satversmes Sapulces — sanākšanas diena 1920. gadā. Parlamentārisma posmā XX gadsimta 20. un 30. gados šī diena tika plaši svinēta. Tā ir arī valsts atjaunošanai Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētās pārstāvniecības — Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa — sanākšanas diena (1990).

Jau vairāk nekā simt gadus tie ir arī Darba svētki, un darbs, kā zināms, ir viena no mūsu dzīves vissvarīgākajām sastāvdaļām. 1. maija svinēšana gan ir vēl daudz senāka, tā cieši saistīta ar siltā laika iestāšanos, vasaras (siltā pavasara) atnākšanu, ap šo laiku, aprīļa beigās, maija sākumā mūsu senči svinēja Ūsiņa vai Jurģa dienu. Daudziem šī diena saistās ar pirmajiem dārza darbiem, kas mūsdienu sarežģītajā ekonomiskajā situācijā daudziem pilsoņiem joprojām ir ne tikvien brīvā laika pavadīšana, bet arī nozīmīgs iztikas avots.

1. maijs ir brīvdiena gandrīz visās Eiropas un Eiropas Savienības valstīs, to vidū Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Vācijā un citās.

Tas, ka Latvijas neatkarības parlamentārisma posmā 1. maijs bija nozīmīgi svētki lielākajai Latvijas politiskajai partijai sociāldemokrātiem, nevarētu uztraukt pārējos pilsoņus. Pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas sociāldemokrāti kā trimdā, tā okupētajā Latvijā (atceramies Juri Būmeisteru) atgādināja pasaulei par Latvijas valsts okupāciju, nereti veicot savas akcijas tieši 1. maijā. Kā zināms, čekai izdevās novērst spēcīgas 18. Novembra Latvijai uzticīgas sociāldemokrātiskas partijas atjaunošanos 20. gadu 80. gadu beigās okupētajā Latvijā un tas sekmīgi izdodas arī līdz šim.

Tīmeklī atrodamajā deputātu ierosinājumā nav minēti nekādi argumenti, kādēļ 1. maijam vairs nevajadzētu būt svētku dienai. Tieši otrādi – tajā ir atsauce uz Satversmes Sapulci, tātad 1. maiju: „Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.“

Ņemot vērā minēto šās dienas nozīmi, aicinām pilsoņus dažādos veidos protestēt pret ierosinājumu atcelt 1. maija svētku dienu, izteikt savu viedokli sarunās, rakstos, sociālajos tīklos, vēršoties pie deputātiem, viņu pārstāvētajām partijām, partiju biedrus, atbalstītājus un vēlētājus — pie „savām“ partijām, kas atbalstījušas 1. maija svētku dienas atcelšanu, pie Pilsoņu Kongresa delegātiem un citādi, lai panāktu šā ierosinājuma atsaukšanu un 2020. gada 1. maijs, kad svinēsim Satversmes Sapulces 100. gadskārtu un Pilsoņu Kongresa 30. gadskārtu, būtu svētku diena kā līdz šim.

Sveicot Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas Valsts svētkos,

pilsonis.lv

11.11.2019.

Citi raksti par šo tēmu:

1. maijs mums tikpat svarīgs, kā 18. novembris

 

Pievienot jūsu komentāru

Jūsu vārds:
Virsraksts::
Komentāri:
  The word for verification. Lowercase letters only with no spaces.
Vārda verifikācija: