Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



 

 

Uzskatot, ka Latvijas politikas pamatjautājums, no kura risinājuma ir atkarīga Latvijas valsts un latviešu tautas nākotne, ir likumīgās valsts varas atjaunošana, trīs Latvijas Republikas pilsoņi - Zigurds Strīķis, Anta Bergmane un Aksels Kaimiņš ir nosūtījuši jaunievēlētās "10. Saeimas" V, ZZS, PLL, VL-TB/LNNK frakciju deputātiem vēstuli ar aicinājumu iesaistīties 18. novembra Latvijas atjaunošanā. Gaidīsim deputātu atbildes!

 

“10. Saeimas”  deputātam/-ei

.......................................


Par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu.

Apsveicam ar ievēlēšanu “10.Saeimā”! Lai gan šī varas struktūra, raugoties no 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas juridisdikcijas viedokļa, ir  nelikumīga,  tajā ievēlētajiem deputātiem ir lielas iespējas dot ieguldījumu likumīgās valsts varas atjaunošanā.

*   *   *

1990. gadā okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar trešās atmodas laika sabiedrisko un politisko organizāciju  atbalstu izveidotais, brīvās, demokrātiskās un tiesiskās vēlēšanās Latvijas pavalstnieku vēlētais Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvību. Pilsoņu Kongress  par savu mērķi izvirzīja 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, kas veicama pēc deokupācijas  un dekolonizācijas uz valsts tiesiskās pēctecības pamata.

Lai gan L(PS)R Augstākā padome tika izveidota kā okupētājvalsts PSRS struktūra, tomēr Pilsoņu Kongress pieļāva tādas nelikumīgu varas struktūru darbības tiktāl, cik tās vērstas  uz 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanu. Sākotnēji Pilsoņu Kongress atbalstīja AP 1990. gada 4. maijā pieņemto neatkarības deklarāciju, kurā bija noteikts pārejas periods valsts varas de facto atjaunošanai. Tomēr padomju varas struktūras uzurpēja varu un faktiskās okupācijas apstākļos sāka izdot likumus jau 1918.gada 18. novembra valsts vārdā, pieņēma likumus saistībā ar tā dēvētās 5. Saeimas vēlēšanām un Latvijas valstij un tās pilsoņiem piederošo īpašumu pārdali. Turklāt ar 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” Augstākā padome pārtrauca šo pārejas periodu un, uzdodot vēlamo par esošo, būtībā pasludināja, ka Latvijas valsts atjaunošana ir pabeigta. Līdz ar to AP ignorēja Pilsoņu Kongresa 1. sesijas lēmumu “Par likumīgās valsts varas atjaunošanu Latvijas Republikas teritorijā”, kurā teikts, ka “Latvijas Republikas neatkarība jāatjauno, pārejas periodā starptautiski nosakot okupētas valsts statusu, izvedot okupācijas karaspēku, likvidējot okupācijas sekas un nododot valsts varu Latvijas Republikas konstitucionālajai tautas pārstāvībai Saeimai”.

Faktiski 4. maija režīms ne tikai uzurpēja varu, bet arī savā tālākajā attīstībā radīja Latvijas teritorijā citu valsti ar citiem valsts pamatelementiem. Visi 18.novembra Latvijas Republikas konstituējošie elementi (pilsoņu loks, teritorija un valsts varas organizācija) ir deformēti. Kā savos darbos norādījis izcilais Latvijas valststiesību speciālists Kārlis Dišlers, pats galvenais demokrātiskās valsts pamatelements un varas avots ir Pilsoņu Kopums. Tieši to pastāvošās reālās varas struktūras cenšas neatgriezeniski pārveidot - Latvijas pilsonība tika piešķirta agresorvalsts PSRS pilsoņiem, kas okupācijas gados iepludināti Latvijas teritorijā. Pēdējo divdesmit gadu laikā ir noraidīti visi priekšlikumi okupācijas laikā iebraukušo personu brīvprātīgas repatriācijas veicināšanai, gluži pretēji – tiek izplatīti mīti par viņu iespējamo integrāciju Latvijas sabiedrībā.  Ceturtā maija republikas varas struktūras necienīgi izturējās arī pret pārējiem 18. novembra Latvijas konstituējošajiem elementiem - Abrenes novads atdots Krievijai, no 18. novembra Latvijas likumiem grozītā redakcijā atjaunota tikai Satversme, Saeimas Kārtības rullis, Civillikums un Zemesgrāmatu likums. Pārējie galvenie 18. novembra Latvijas likumi aizstāti ar modernizētiem LPSR likumdošanas aktiem. Atjaunojot Zemesgrāmatu likumu, tika noraidīts priekšlikums atjaunot visus zemesgrāmatu ierakstus, kas bija spēkā pirms okupācijas. Ņemot vērā, ka Augstākā padome ne tikai patvaļīgi pārstāvēja 18. novembra Latviju, bet savā turpinājumā deformēja tās pamatelementus, nevar būt runas par pašlaik pastāvošās valsts pēctecību ar 18. novembra Latviju.

Valdošās aprindas, kas sagrāba varu valstī, īstenoja politiku, kas bija pretrunā ar Latvijas tautas interesēm. Līdz 1994. gadam  valsts attīstība notika okupētājvalsts armijas klātbūtnē. Ekonomiskos procesus kontrolēja ar bijušo PSRS Valsts drošības komiteju saistītas organizētās noziedzības struktūras.

Šajā laikā tika veikta valsts, pašvaldību un sabiedriskā īpašuma izpārdošana par dempinga cenām (tā dēvētā privatizācija) tajā skaitā arī nepilsoņiem un ārvalstniekiem, tādējādi sagraujot nacionālās tautsaimniecības attīstības pamatu. Ekonomikas “attīstība” notika galvenokārt ieķīlājot vai tālāk pārdodot privatizētos īpašumus ārvalstniekiem. Lēmums par brīvo zemes tirgu radīja nekustamā īpašuma burbuli.

Latvijas iesaistīšanu Eiropas Savienībā valdošās aprindas veikušas, pārkāpjot Satversmi, nedemokrātiskā veidā uzspiežot tautai savu gribu un uz Latvijai neizdevīgiem, nelīdztiesīgiem nosacījumiem.

Valdošās aprindas ilgstoši ignorējušas vispārzināmus ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pamatlikumus, to vietā īstenojot liberālisma teorijā pamatotus ekonomikas principus. Pilnīgi vai daļēji iznīcinātas daudzas tautsaimniecības nozares un atvērts iekšējais tirgus ārvalstu precēm, kuras kādreiz spējām saražot paši. Nodokļu sistēma, kurā galvenais slogs uzvelts darbaspēkam un reālām tautsaimnieciskām  darbībām, bremzējusi ražošanas attīstību. Ilgstošā negatīvā ārējās tirdzniecības bilance  novedusi valsti krīzes stāvoklī un valdība aizņēmusies no Starptautiskā valūtas fonda naudu, lai stabilizētu bankas, kas galvenokārt pieder nerezidentiem.

Valdošās aprindas, lai saglabātu varu, ekonomiskās problēmas cenšas risināt, pastiprinot Latvijas ekonomisko un cilvēkresursu izlaupīšanu. Tuvojas brīdis, kad vajadzēs atdot miljardiem latu lielos starptautiskos aizdevumus. Latvijas valsts rīcībā nav ienākumu avotu šo parādu atmaksai. Latviešu tautas turpmākā pastāvēšana būs iespējama tikai tad, ja  Latvijā notiks būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

Izeja no divdesmit gadus ilgā strupceļa, kas Latviju novedis pie garīga, morāla, saimnieciska un demogrāfiska sabrukuma, iespējama tikai, atjaunojot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku.

Vēlamies saņemt rakstisku atbildi uz šādiem jautājumiem:

- Vai apņematies „10. Saeimā“ aktīvi darboties, lai atjaunotu 18.novembra Latvijas Republiku?

– Vai iesaistīsieties īpašā “10. Saeimas” deputātu darba grupā vai komisijā (apakškomisijā), kuras mērķis būtu 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošana?

– Vai ierosināsiet šādas deputātu darba grupas vai komisijas (apakškomisijas) izveidi “10. Saeimā”?

Cerībā uz sadarbību 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanā:


Zigurds Strīķis, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ,  tālrunis: 29416226


Anta Bergmane,   Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ,   tālrunis: 29192443


Aksels Kaimiņš,   Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , tālrunis 29275291

Rīgā, 2010. gada 27. oktobrī.


P.S.  Vēstule ir nosūtīta tiem “10.Saeimas” deputātiem, kuri nepārstāv latviešu tautai klaji naidīgus politiskos spēkus. Publicēsim gan šo vēstuli, gan arī deputātu atbildes uz to, tajā skaitā deputātu vārdus, no kuriem atbildes  nesaņemsim. Atbildes gaidīsim uz pasta adresi - Maskavas iela 243-53, Rīga, LV1019, un augstāk norādītajām e-pasta adresēm.

Papildus informācija:

1. Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa mājas lapa www.pilsonis.lv

2. Laikraksts “Pilsonis”.

3. Laikraksts “Pavalstnieks”

 

 

 

 

Pievienot jūsu komentāru

Jūsu vārds:
Virsraksts::
Komentāri:
  The word for verification. Lowercase letters only with no spaces.
Vārda verifikācija: