Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



e-PILSONIS Nr. 9/08
Baltijas valstis ir apdraudētas
Krievijai mēģinot atjaunot ietekmi bij. PSRS teritorijā, esošā „Latvijas Republika” ir vājākais punkts ar pilnīgu valstiskās pašapziņas trūkumu un lielu civilokupantu masu. Tālredzīgākie polītmafijas pārstāvji sākuši domāt, kā veicināt iedzīvotāju patriotismu.
Krievijas vēstnieks Vešņakovs piedalījies tautas partijas kongresā. Latvijā strādā krievu diplomāts, kas piedalījies atentāta organizēšanā Gruzijā.
Mēs jums parādīsim
Pasaules lielāko gāzes krājumu īpašnieces- Krievija, Irāna un Katara vienojušās izveidot gāzes karteli [lai varētu noteikt gāzes cenu pasaulē]. Gazprom pērk 75% kirgīzu gāzes kompānijas akciju.
ASV senāts: Krievijai jāatzīst Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācijas nelikumība
Senāta dokumentā izsmeļoši raksturota ASV attieksme pret Baltijas valstu okupāciju pagājušajos vairāk kā 60 gados:
  1. Molotova- Rībentropa pakta slepenais protokols- Latvija, Igaunija un Lietuva nonāk padomju ietekmes sfērā.
  2. ASV neatzīst šo valstu nelegālo un varmācīgo okupāciju, uztur diplomātiskas attiecības ar šo valstu pārstāvjiem [ārvalstīs] padomju okupācijas laikā.
  3. 1991.gadā Latvijas, Igaunija un Lietuva atgūst de facto neatkarību.
  4. 1998.gadā ASV un trīs Baltijas valstis noslēdz ASV un Baltijas hartu.
  5. Tagad ASV Kongress aicina prezidentu un valsts sekretāru mudināt Krievijas Federāciju [PSRS tiesisko mantinieci] atzīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas padomju okupāciju par nelikumīgu.
    (ja Krievija to atzīst, tai jāaizvāc civilokupanti, jāatmaksā Latvijai zaudējumi un jāveicina Latvijas valsts atjaunošana).
Iesi pa labi- tanku pazaudēsi, iesi pa kreisi- paliksi bez kājas...
Analītiķi spriež, ka pēc Grūzijas notikumiem, ASV ir četras iespējas: 1) vienoties ar Irānu un strauji samazināt ASV kontingentu Irākā; 2) dot Krievijai brīvību bijušās PSRS teritorijā, 3) atstāt problēmu risinājumu eiropiešu ziņā, 4) atkāpties no Irākas un daļēji- no Afganistānas, tā vietā nostiprināt Baltijas valstis un Ukrainu. Pēdējā iespēja nozīmē islama uzvaru arābu pasaulē.
Kāpēc viņi neklausīja Jāni Kučinski?
Pasaules spekulatīvo finanšu krīze sākās tā, kā jau sen pareģots. Liberāļi, kas tradicionāli apvainojas par valsts iejaukšanos tirgus ekonomikā, pēkšņi šai pašai valstij lūdz naudu. Starptautiskās liberālās organizācijas ir diezgan nevarīgas- putra jāizstrebj nacionālajām valdībām. Francija jau radījusi fondu stratēģisko firmu aizsardzībai, pretī saņemot to akcijas. Franču prezidents ierosinājis izveidot faktiski Eiropas valdību. Tai pašā laikā Sarkozī un Bušs vienojušies par vispasaules finanču foruma sasaukšanu (15. novembris, ASV). Iepriekšējais tāds notika 1944.gadā, nosakot par pasaules finanču centru ASV un sistēmas stabilitātes garantu- zelta standartu. (Kopš 1971.gada pasaules finansu sistēma nekādi nav garantēta).
Latvijas problēmām ar pasaules krīzi sakara maz.
Austrumi- smalka vieta
Lielbritānijas sūtnis Kabulā atzinis, ka Afganistānas problēmas risināšanai nepieciešams pieņemams diktators- tuvākajiem 5-10 gadiem. Sauda Arābijā notikušas neoficiālas Afganistānas administrācijas un Taliban pārstāvju sarunas.
Naftas cenām šķietami neloģiski krītot, analītiķi atgādina Sauda Arābijas kādreizējo ieguldījumu padomijas sagrāvē, pārpludinot tirgu ar naftu. Tagad sitienu saņem Krievija un Venecuēla. Novērotāji spriež, ka Krievijai ir vēl atelpas brīdis, jo to krīze pašlaik skar mazāk un ASV vēl saistīta Irākā. Kremlis izmanto krīzi, lai vājinātu oligarhu pozīcijas. Turpmākā notikumu attīstība - valstu spējas kontrolēt finansu sistēmas krīzi – ASV ar centralizētu pieeju un neiejaukšanos zemāka līmeņa operācijās, Eiropas- ar decentralizētāku, un, iespējams, pilnīgāku valsts kontroli; Krievijas – no uzkrāto naftas dolāru ‘’kušanas’’ ātruma.
Gruzijas kara atbalss
Ukrainas ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievijas flotei būs jāatstāj [bāzes Krimā] līdz 2017.gadam.

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

9 lapa no 17