Galerija

Pilsonis.lv jautā

Kādēļ Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas pēdējo 25 gadu attīstība krasi atšķiras?
 

Meklēt

PK jubileja

Pilsoņu Kongresam 25 gadadiena!

1990.–2015.

Kontaktinformācija

PK e-pasta adreses, telefoni un adrese vēstulēm

Latvijas Komiteja: latvijaskomiteja(at)pilsonis.lv
Delegātiem: delegatiem(at)pilsonis.lv
Redakcija: pilsonis(at)pilsonis.lv
Aizsargs: aizsargs(at)pilsonis.lv


Telefons: 26696822
Telefons: 29416226

Pieslēgties



Par Pilsoņu Kongresu
Par Kongresu

Mērķis

Pilsoņu Kongresa mērķis ir veikt Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju, tādējādi sagatavojot apstākļus likumīgas Saeimas vēlēšanām, un savas pilnvaras nolikt tās priekšā.

Kas ir Pilsoņu Kongress

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress ir 1918. gada pasludinātās, 1920. gadā Krievijas un 1922. gadā Tautu Savienības Padomes atzītās valsts, agrākās Tautu Savienības locekles – Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība. Līdz likumīgās Saeimas vēlēšanām Pilsoņu Kongress uzskatāms par pagaidu parlamentu okupācijas apstākļos.

 
Struktūra

Trešās atmodas laika sabiedriskās organizācijas “Helsinki – 86”, LNNK, VAK un LTF Radikālā Apvienība izveidoja Pilsoņu Komiteju Pagaidu sakaru centru. Šī struktūra izveidoja vietējās pilsoņu komitejas, kas 1989. gada pavasarī aizsāka Latvijas Republikas pilsoņu reģistrāciju, kopumā reģistrējot gandrīz 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu. Vēlāk tika izveidotas arī apriņķu komitejas.

Pilsoņu Kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Tajās piedalījās vairāk kā 707 tūkstoši vēlētāju. Kongresa 1. sesijā 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā, kura notika Rīgā, Lielajā Ģildē, piedalījās 259 kongresa delegāti. Delegātu pilnvaru termiņš nav ierobežots.

Latvijas Komiteja ir PK izpildinstitūcija, kas sesiju starplaikos realizē Kongresa pilnvaras un par savu darbību ir atbildīga Kongresam.

Pilsoņu Kongresa pirmajā sesijā izpildinstitūcijā – Latvijas Komitejā ievēlēja 50 delegātus. Jaunievēlētā Latvijas Komiteja bija pārāk liela un neefektīva, tādēļ nākamajās PK sesijās šo kļūdu laboja un Latvijas Komiteju izveidoja aptuveni pēdējā pirmsokupācijas Ministru Kabineta lielumā, tikai ministru un ministriju vietā bija komisiju vadītāji un komisijas - Ārlietu, Iekšlietu, Tiesību, Tautsaimniecības un Sabiedrisko lietu komisijas.

PK delegātu sanāksmē 2007. gada 24. martā tika izveidota Rīcības komiteja Latvijas Komitejas darbības nodrošināšanai.